Bildes


























Biogrāfija
MĀRIS ČAKLAIS
Māris Čaklais, latviešu dzejnieks, publicists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks, dzimis 1940. gada 16. jūnijā Saldū, Friča Alberta un Vēras Čaklo ģimenē.
Mācījies Jaumuižas, Pampāļu un Padures pamatskolās. 1954. gadā beidzis Lutriņu septiņgadīgo skolu un 1958. gadā absolvējis Saldus vidusskolu. Pēc vidusskolas uzsācis studijas Latvijas Valsts Uneversitātes Vēstures un Filoloģijas fakultātē, kuru absolvēja 1964. gadā.
Māris Čaklais bija iesaistīts laikraksta "Literatūra un Māksla" izdevniecībā: no 1960. līdz 1966. gadam viņš bija literārais līdzstrādnieks, no 1969. gada līdz 1973. gadam strādāja par nodaļas vadītāju, līdz 1981. gadam par literāro līdzstrādnieku un no 1987. līdz 1991. gadam par galveno redaktoru.
Māris Čaklais arī bija nodarbināts kā laikraksta "Padomju Jaunatne" līdzstrādnieks no 1962. līdz 1963. gadam un izdevniecības "Liesma" līdzstrādnieks no 1966. līdz 1969. gadam.
No 1990. gada Māris Čaklais piedalījās "Radio Brīvā Eiropa" programmas veidošanā un bija Starptautiskā P.E.N. kluba Latvijas centra prezidents no 1996. līdz 1997. gadam. Savukārt no 1998. līdz 1999. gadam Māris bija laikraksta "Rīgas Balss" kultūras nodaļas redaktors un no 1999. līdz 2000. gadam - laikraksta "Literatūra un Māksla Latvijā" literatūras nodaļas redaktors.
2000. gadā Māris Čaklais Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Eiropas rakstnieku akcijā "Literatūras ekspresis Eiropa 2000".
No 2000. līdz 2003. gadam viņš bija žurnāla "Karogs" galvenais redaktors.
No 1963. gada līdz 1966. gadam M. Čaklais bija laulībā ar literatūras kritiķi Intu Čaklo. Nākamā laulība no 1967. gada līdz 1973.gadam viņam bija ar aktrisi Valdu Freimuti Čaklo un 1968. gada 11. decembrī viņš kļuva par tēvu meitai Elīnai, kā arī 1971. gada 27. aprīlī dēlam Ingmāram. Trešā laulība no 1974. līdz 1980. gadam bija ar aktrisi Sandru Volšteini un 1974. gada 23. jūlijā viņiem piedzima dēls Imants. Pēdējās divas laulības M. Čaklajam bija ar Ievu Čaklo laikā no 1980. līdz 1995. gadam un no 1998. līdz 2003. gadam.
Māris Čaklais nomira 2003. gada13. decembrī un tika apglabāts Meža kapos Mākslinieku kalniņā.
Māris Čaklais ir saņēmis šādus apbalvojumus:
1976. gadā — Andreja Upīša prēmija.
1980. gadā — Latvijas Komjaunatnes prēmija
1985. gadā — LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums
1994. gadā — F. Nansena starptautiskā prēmija
2000. gadā — Literatūras gada balva
2000. gadā — Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks
2002. gadā — Herdera balva (Vīnes universitātē)
Māra Čaklā bibliogrāfija:
"Pirmdiena" (1965, dzeja)
"Kājāmgājējs un mūžība" (1967, dzeja)
"Lapas balss" (1969, dzeja)
"Dzer avotu, ceļiniek" (1969, esejas)
"Zāļu diena" (1972, dzeja)
"Bimm-bamm" (1973, bērnu dzeja)
"Sastrēgumstunda" (1974, dzeja)
"Saule rakstāmgaldā" (1975, esejas)
"Cilvēks, uzarta zeme" (1976, dzeja)
"Strautuguns" (1978, dzeja)
"Minkuparks" (1978, bērnu dzeja)
"Pulksteņu ezers" (1979, dzeja)
"Uz manām trepēm" (1979, dzejas izlase)
"Nozagtā gliemežnīca" (1980, esejas)
"Kurzemes klade" (1982, dzeja)
"Cilvēksauciena attālumā" (1984, dzeja)
"Ķocis" (1984, bērnu dzeja)
"Profesionālis un ziedlapiņas" (1985, esejas)
"Labrīt, Heraklīt!" (1989, dzeja)
"Mīlnieks atgriežas noziegumvietā" (1989, dzeja)
"Aprīļa pilieni" (1990, bērnu dzeja)
"Četri balti krekli" (1991, dzejas izlase)
"Slepeni ugunskuri" (1992, dzeja)
"Izgāja bulvārī brīvība" (1994, dzeja)
"Viņi dejoja vienu vasaru" (1996, dzejas izlase)
"Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas" (1996, proza)
"Vientuļš riteņbraucējs" (1997, dzeja)
"Spīdola un putnusuņi" (1997, dzejas izlase)
"Impērijas pēdējās kapeikas" (1997, proza)
"Im Ka. Imants Kalniņš laikā un telpā" (1998, proza)
"Uzraksti uz sētas" (1999, bērnu dzeja)
"Mana mājas lapa tavai mājas lapai" (2000, dzeja)
"Desmit mīlas dziesmas Rīgai" (2000, dzeja)
"Dzeguzes balss" (2000, dzejas izlase)
"Laiks iegravē sejas. Uzmetumi memuāriem" (2000, proza)
"Pagaidu latvietis" (2002, dzeja)
"Gaismas kungs jeb Sāga par Gunaru Birkertu" (2002, proza)
"Jautrā govs, skumjā govs" (2002, proza)
"Izaicinājums. Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga" (2003, proza)